Darbs un Atalgojums

This page was last updated on: 2023-12-12

Minimālā darba alga

Saskaņā ar Satversmes 107.pantu, ‘’Ikvienam darbiniekam ir tiesības saņemt veiktajam darbam atbilstošu samaksu, kas nav mazāka par valsts noteikto minimumu, kā arī tiesības uz iknedēļas brīvdienām un ikgadēju apmaksātu atvaļinājumu."

Latvijā minimālo algu nosaka valsts. Jautājumos par nodarbinātību un Starptautiskās Darba organizācijas konvencijas piemērošanu, ir jā konsultējās ar Nacionālo trīspusējo sadarbības padomi. Padome sastāv no Ministru kabineta pārstāvjiem, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības pārstāvjiem un Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāvjiem. Minimālo algu var noteikta augstāku (augstāku nekā valstī noteikto) pamatojoties uz nozaru koplīgumiem. Šie koplīgumi ir attiecināmi uz nozares darbiniekiem, ja koplīguma puses šajā noteiktajā nozarē nodarbina vairāk nekā 60 % darbinieku.

Ministru kabineta 2003.gada Koncepcijā par minimālo darba algu ir noteikti pamatprincipi nosakot un pārskatot minimālo darba algas likmi no 2004.gada līdz 2010.gadam. Rīkojuma mērķis paredz pārejas periodā minimālās darba algas paaugstināšanu līdz 50 % no strādājošo mēneša vidējās bruto darba samaksas. Šis rīkojums tika atcelts 2011. gadā. Jaunajā Rīkojumā Nr. 390 tagad ir iestrādāta mēneša minimālās algas noteikšanas un izskatīšanas kārtība.

Latvijā likumā paredzētā minimālā alga netiek noteikta ne pamatojoties noteiktu nodarbošanos, ne nozari, ne arī reģionālā līmenī. Tomēr valstī noteiktā minimālā alga ir atšķirīga noteiktai vecuma grupai un tiem, kuri ir, pakļauti īpašam riskam.

Minimālā alga parasti tiek pārskatīta katru gadu. Minimālās algas likmes atjaunināšanas kritēriji ietver izmaiņas nodokļu sistēmā (iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme, obligāto valsts sociālās apdrošināšanas maksājumu likme), minimālās algas citās Baltijas valstīs un Centrālās statistikas pārvaldes aprēķinātā minimālā patēriņa groza vidējā gada vērtība mēnesī.

Valsts darba inspekcija ir atbildīga par darba likuma un citu noteikumu, tostarp minimālās algas, noteikumu ievērošanu. Gadījumos, ja netiek maksāta minimālā alga, darba devējam tiek uzlikts naudas sods. Šādas sankcijas ir daļa no Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa.

Avoti: 107.pants Latvijas Republikas Satversmē, pieņemta 1922.gadā, atjaunota 1991.gadā, pēdējo reizi grozīta 2016.gadā; 61.pants Darba likumā, pieņemts 2001.gadā; Ministru kabineta noteikumi Nr.665. "Noteikumi par minimālo mēneša darba algu un minimālo stundas tarifa likmi", stājās spēkā 2013.gada 27.augustā; Ministru kabineta 2003.gada 28.maija rīkojums Nr.365 par "Koncepcija par minimālo darba algu"; Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 41.pants; Ministru kabineta 2011. gada 17. maija rīkojums Nr. 390 par mēneša minimālās algas noteikšanas un pārskatīšanas kārtību

Atjauninātās minimālās algas likmes, lūdzu, skatīt sadaļā par minimālo algu.

 

Regulāra samaksa

Darba samaksa ir darbiniekam regulāri izmaksājamā atlīdzība par darbu, kura ietver darba algu un normatīvajos aktos, darba koplīgumā vai darba līgumā noteiktās piemaksas, kā arī prēmijas un jebkuru cita veida atlīdzību saistībā ar darbu.

Darba devējam ir pienākums izmaksāt darba samaksu ne retāk kā divas reizes mēnesī, ja darbinieks un darba devējs nav vienojušies par darba samaksas izmaksu reizi mēnesī. Ja darba samaksas izmaksas laiks nav noteikst vai tas aprēķināmas par noteiktu laikposmu, darba samaksa atbilstoši paveiktajam darbam izmaksājama pēc darba pabeigšanas vai attiecīgā laikposma beigšanās, bet ne retāk kā reizi mēnesī. Ja darba samaksas izmaksas diena sakrīt ar nedēļas atpūtas dienu vai svētku dienu, darba samaksu izmaksā pirms attiecīgās dienas. Darba samaksa aprēķināma un izmaksājama skaidrā naudā. Darba devējam ir tiesības izmaksāt darba samaksu bezskaidrā naudā ar pārskaitījumu tikai tad, ja darbinieks un darba devējs par to ir noteikti vienojušies. Izmaksājot darba samaksu, darba devējs izsniedz darba samaksas aprēķinu, kurā norādīta izmaksātā darba samaksa, ieturētie nodokļi un veiktās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, kā arī nostrādātās stundas, tajā skaitā virsstundas, nakts laikā un svētku dienās nostrādātās stundas. Pēc darbinieka pieprasījuma darba devējam ir pienākums šo aprēķinu izskaidrot.

Avoti: 59.pants, 69.-71.pants Darba likumā, pieņemts 2001.gadā

Regulējums par darbu un atlīdzību

  • Latvijas Republikas Satversme, pieņemta 1922.gadā, atjaunota 1991.gadā, pēdējo reizi grozīta 2007.gadā / Latvian Constitution of 1922, reinstated in 1991, last amended in 2007
  • Darba likums, pieņemts 2001.gadā, pēdējo reizi grozīts 2017.gadā / Labour Law 2001, last amended 2017
  • Ministru kabineta noteikumi Nr.665. "Noteikumi par minimālo mēneša darba algu un minimālo stundas tarifa likmi", stājās spēkā 2013.gada 27.augustā / Regulation No. 665 regarding the Minimum Monthly Salary and the Minimum Hourly Wage Rate, adopted on 27 August 2013
  • Ministru kabineta 2003.gada 28.maija rīkojums Nr.365 par "Koncepcija par minimālo darba algu" / Cabinet Order No. 365 on the Concept of Minimum Wage, adopted on 28 May 2003
Loading...