Ikgadējais Atvaļinājums un Brīvdienas

This page was last updated on: 2023-12-12

Apmaksātas brīvdienas

Katram darbiniekam, kas nostrādājis ne mazāk kā 6 mēnešus, ir tiesības saņemt ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu. Ikgadējais atvaļinājums nedrīkst būt īsāks par 4 kalendāra nedēļām (neieskaitot svētku dienas). Darbiniekiem, kuri ir jaunāki par 18 gadiem, ir tiesības uz 1 mēnesi ilgu atvaļinājumu. Ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu pagarina par trīs dienām darbiniekiem, kuriem ir 3 vai vairāki bērni vecumā līdz 16 gadiem vai bērns invalīds līdz 18 gadu vecumam un kuru darbs saistīts ar īpašu risku. Koplīgumā vai darba līgumā var noteikt arī citus gadījumus (nakts darbs, maiņu darbs, ilggadējs darbs) ikgadējā atvaļinājuma pagarināšanai.

Darba likums atļauj piešķirt ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu pa daļām, taču viena no atvaļinājuma daļām kārtējā gadā nedrīkst būt īsāka par divām nepārtrauktām kalendāra nedēļām. Šis ir atļauts tikai gadījumos, ja darbinieka prombūtne var nelabvēlīgi ietekmēt parasto darba gaitu uzņēmumā. Atlikušais atvaļinājums var tikt pārcelts uz nākamo gadu. Darbinieks nevar atteikties no savām tiesībām uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, jebkura šāda vienošanās nav spēkā. Atvaļinājumu kompensēt naudā nav atļauts, izņemot gadījumus, kad darba tiesiskās attiecības tiek izbeigtas. Darbinieka tiesību uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu izmantošana nevar būt par pamatu darba līguma uzteikumam vai citādai darbinieka tiesību ierobežošanai.

Ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu piešķir katru gadu noteiktā laikā saskaņā ar darbinieka un darba devēja vienošanos vai atvaļinājumu grafiku, ko sastāda darba devējs pēc konsultēšanās ar darbinieku pārstāvjiem. Darba devējam ir pienākums, piešķirot ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, pēc iespējas ņemt vērā darbinieka vēlmes. Darbiniekam ir tiesības uz ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma piešķiršanu par pirmo darba gadu, ja viņš pie darba devēja ir nepārtraukti nodarbināts ne mazāk kā sešus mēnešus.

Sievietei pēc viņas pieprasījuma ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu piešķir pirms grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma vai tieši pēc tā. Darbiniekam, kurš ir jaunāks par 18 gadiem, un darbiniekam, kuram ir bērns jaunāks par 3 gadiem vai bērns invalīds līdz 18 gadu vecumam, ikgadējais apmaksātais atvaļinājums piešķirams vasarā vai pēc viņa vēlēšanās jebkurā citā laikā. Ja darbinieks, kurš ir jaunāks par 18 gadiem, turpina iegūt izglītību, ikgadējais apmaksātais atvaļinājums piešķirams, pēc iespējas saskaņojot to ar brīvlaiku izglītības iestādē. Ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu pārceļ vai pagarina darbinieka pārejošas darbnespējas gadījumā.

Darba devējam ir pienākums izmaksāt darbiniekam vidējo izpeļņu par laiku, kad darbinieks atrodas ikgadējā apmaksātā atvaļinājumā vai papildatvaļinājumā. Samaksu par atvaļinājuma laiku izmaksājama ne vēlāk kā vienu dienu pirms atvaļinājuma.

Ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma atlīdzināšana naudā nav pieļaujama, izņemot gadījumus, kad darba tiesiskās attiecības tiek izbeigtas un darbinieks ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu nav izmantojis. Darba devējam ir pienākums izmaksāt atlīdzību par visu periodu, par kuru darbinieks nav izmantojis ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu.

Darba likumā ir arī noteikumi par ikgadējo apmaksāto papildatvaļinājumu, kas tiek piešķirts darbiniekiem, kuru aprūpē ir trīs vai vairāki bērni vecumā līdz 16 gadiem vai bērns invalīds līdz 18 gadu vecumam (trīs darba dienas); darbiniekiem, kuru darbs saistīts ar īpašu risku (vismaz trīs darba dienas); darbiniekiem, kuru aprūpē ir mazāk par trim bērniem vecumā līdz 14 gadiem (vismaz vienu darba dienu). Darba koplīgumā vai darba līgumā var noteikt citus gadījumus (nakts darbs, maiņu darbs, ilggadējs darbs u.c.), kad darbiniekam piešķirams ikgadējais apmaksātais papildatvaļinājums.

Avoti: 69.pants, 73.pants un 149.-152.pants Darba likumā, pieņemts 2001.gadā

Samaksa par svētku dienām

Latvijā ir trīspadsmit valsts svētkus dienas gan reliģiskās un piemiņas dienas. Svētku dienas ir Jaungada diena (1.janvāris), Lielā Piektdiena, Lieldienas (svētdiena un pirmdiena), Darba svētki / Latvijas Satversmes sapulces sasaukšanas diena (1.maijs), Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas diena (4.maijs) Jāņu diena (23 un 24.jūnijs), Latvijas Neatkarības diena (18.novembris), Ziemassvētku vakars (24.decembris), Ziemassvētki (25.decembris), Otrie Ziemassvētki (26.decembris), un Vecgada vakars (31.decembris). Ja Svētku dienas (4.maijs un 18. novembris) iekrīt sestdienā vai svētdienā, nākamo darba dienu uzskatīta par brīvdienu.

Svētku savienošana ir atļauta. Tomēr, lai kompensētu šīs papildus brīvdienas, dažas sestdienas tiek noteiktas par darba dienām. Saskaņā ar Ministru kabineta rīkojumu Nr.278 2014.gadā pārceltās darbdienas pēc Darba svētkiem (2.maijs) tiek pārcelta uz sestdienu (10.maijā), un darba dienas pirms Neatkarības diena (17.novembris) tiek pārcelta uz sestdienu (22.novembrī).

Pirms svētku dienām darba dienas ilgums saīsināms par vienu stundu, ja darba koplīgumā, darba kārtības noteikumos vai darba līgumā nav noteikts īsāks darba laiks.

Avoti: 135.pants un 144.pants Darba likumā, pieņemts 2001.gadā; Ministru kabineta 2013.gada 23.jūnija rīkojums Nr.278

Nedēļas atpūta

Diennakts atpūtas ilgums 24 stundu periodā nedrīkst būt īsāks par 12 stundām pēc kārtas.

Darbiniekam ir tiesības uz nedēļas atpūtu, kas nedrīkst būt īsāks par 42 stundām pēc kārtas septiņu dienu periodā. Ja noteikta piecu dienu darba nedēļa, darbiniekam piešķir divas nedēļas atpūtas dienas. No otras puses, ja noteikta sešu dienu darba nedēļa, piešķir vienu nedēļas atpūtas dienu. Nedēļas atpūtas dienas parasti piešķir pēc kārtas.

Vispārējā nedēļas atpūtas diena parasti ir svētdiena. Ja nepieciešams nodrošināt nepārtrauktu darba gaitu, atļauts nodarbināt darbinieku svētdienā, piešķirot viņam atpūtu citā nedēļas dienā.

Ja ir noteikts summētais darba laiks, darba devējs nodrošina, ka pārskata periodā diennakts atpūtas laiks nav īsāks par vidēji 12 stundām diennaktī un nedēļas atpūtas laiks nav īsāks par vidēji 35 stundām nedēļā, ieskaitot diennakts atpūtas laiku.

Ja darbinieks ar darba devēja rakstveida rīkojumu ir iesaistīt darbā nedēļas atpūtas laikā, darbiniekam jāpiešķir atpūtas dienu saskaņā ar darbinieka pieprasījuma. Turklāt, vismaz divu nedēļu atpūtas laiku (ne mazāk kā 42 stundas pēc kārtas septiņu dienu periodā) nedēļas atpūtas periodus jebkurā 14 dienu laikā. Izņēmuma gadījumos, kad darbinieki var tikt iesaistīti darbā nedēļas atpūtas laikā, likums nosaka vismaz divu nedēļu atpūtas periodu 14 dienu periodā.

Darba ņēmējiem ir tiesības uz atpūtas laiku vismaz 30 minūtes, ja dienas darba laiks pārsniedz 6 stundas. Tomēr pārtraukums jāpiešķir, pabeidzot ne vairāk kā 4 darba stundas. Atpūtas pārtraukumus var sadalīt daļās ar nosacījumu, ka neviena daļa nav mazāka par 15 minūtēm. Jauniem darba ņēmējiem tiek piešķirti atpūtas pārtraukumi, kad viņi ir nostrādājuši pusi no dienas darba laika.

Ikdienas atpūtas laikposms (pēc ikdienas darba pabeigšanas un pirms jaunas darba dienas sākuma) ir 12 stundas pēc kārtas pieaugušiem darba ņēmējiem 24 stundu laikā. Ikdienas atpūtas laikposms jauniem darba ņēmējiem ir 14 stundas pēc kārtas.

Avoti: 140.pants, 142.-143.pants Darba likumā, pieņemts 2001.gadā; Ministru kabineta 2013.gada 23.jūnija rīkojums Nr.278

Ikgadējā atvaļinājuma un brīvdienu piešķiršanas kārtība

  • Darba likums, pieņemts 2001.gadā, pēdējo reizi grozīts 2017.gadā / Labour Law 2001, last amended 2017
Loading...