Piemaksa

This page was last updated on: 2023-12-12

Piemaksa par virsstundu darbu

Darba laiks šā likuma izpratnē ir laikposms no darba sākuma līdz beigām, kura ietvaros darbinieks veic darbu un atrodas darba devēja rīcībā, izņemot pārtraukumus darbā. Pārtraukumi darbā parasti netiek uzskatīti par daļu no darba laika, tomēr citi pārtraukumi darbā darbiniekiem, kuri strādā paaugstināta riska apstākļos un bērnu barošanas pārtraukumus sievietēm tiek iekļauti kopējā darba laikā un ir apmaksāti.

Normālais dienas darba laiks ir astoņas stundas dienā un 40 stundas nedēļā 5 darba dienu nedēļā. Ja dienas darba laiks ir īsāks par normālo dienas darba laiku, citā nedēļas darba dienā normālo dienas darba laiku var pagarināt ne vairāk kā par vienu stundu.

Parasta darba nedēļa ir piecu dienu darba nedēļa. Tomēr darba rakstura dēļ nevar noteikt piecu dienu darba nedēļu, darba devējs pēc konsultēšanās ar darbinieku pārstāvjiem nosaka sešu dienu darba nedēļu. Tomēr, šādos gadījumos dienas darba laika ilgums nedrīkst pārsniegt septiņas stundas. Darbiniekiem, kuru darbs saistīts ar īpašu risku, normālais darba laiks nedrīkst pārsniegt septiņas stundas dienā.

Ir noteikti darbinieki, kuri ir tiesīgi uz saīsinātu darba laiku, septiņas stundas dienā un 35 stundas nedēļā. Šie ir darbinieki, kuru darbs saistīts ar īpašu risku, ja viņi šajā darbā ir nodarbināti ne mazāk kā 50 procentus no normālā dienas vai nedēļas darba laika, personām, kuras ir jaunākas par 18 gadiem un citām darbinieku kategorijām, noteiktām Ministru kabineta noteikumos.

Darba līgumā darba devējs un darbinieks var vienoties par nepilna darba laika noteikšanu, kas ir īsāks par normālo dienas vai nedēļas darba laiku. Darba devējs nosaka nepilnu darba laiku, ja to pieprasa grūtniece, sieviete pēcdzemdību periodā līdz vienam gadam, bet, ja sieviete baro bērnu ar krūti, visā barošanas laikā, kā arī darbinieks, kuram ir bērns līdz 14 gadu vecumam vai bērns invalīds līdz 18 gadu vecumam.Darba devējs pēc darbinieka pieprasījuma pārceļ viņu no normālā darba laika uz nepilnu darba laiku vai otrādi, ja uzņēmumā pastāv šāda iespēja.

Pastāv arī noteikumi par summēto darba laiku, piemēram, ja darba raksturs padara neiespējamu attiecīgajam darbiniekam ievērot normālu ikdienas vai iknedēļas darba laiku, darba devējs pēc konsultēšanās ar darbinieku vai viņa pārstāvjiem var apkopot laikus, kurā darbinieks var strādāt un summēt tos. Likums paredz īpašas situācijas, kurās šis režīms var tikt piemērots.

Virsstundu darbs ir darbs, kuru darbinieks veic virs normālā darba laika. Virsstundu darbs ir pieļaujams, ja darbinieks un darba devējs par to vienojušies rakstveidā. Darba devējam ir tiesības nodarbināt darbinieku virsstundu darbā bez viņa rakstveida piekrišanas šādos izņēmuma gadījumos: ja to prasa sabiedrības visneatliekamākās vajadzības; lai novērstu nepārvaramas varas, nejauša notikuma vai citu ārkārtēju apstākļu izraisītas sekas, kas nelabvēlīgi ietekmē vai var ietekmēt parasto darba gaitu uzņēmumā; steidzama, iepriekš neparedzēta darba pabeigšanai noteiktā laikā. Ja šā panta trešajā daļā minētajos gadījumos virsstundu darbs turpinās ilgāk par sešām dienām pēc kārtas, darba devējam ir nepieciešama Valsts darba inspekcijas atļauja turpmākajam virsstundu darbam, izņemot gadījumus, kad līdzīgu darbu atkārtošanās nav paredzama.

Virsstundu darbs nedrīkst pārsniegt 139 stundas četru mēnešu periodā (Maksimāli 8 stundas 7 dienu periodā ar atsauci, ka šāds periods nav ilgāks par 4 mēnešiem). Darbinieks, kas veic virsstundu darbu saņem piemaksu ne mazāk kā 100 procentu apmērā no viņam/viņai noteiktās stundas vai dienas algas likmes. Ja nolīgta akorda alga, piemaksu ne mazāk kā 100 procentu apmērā no akorddarba izcenojuma par paveiktā darba daudzumu.

Avoti: 68.pants, 130.-136.pants un 140.pants Darba likumā, pieņemts 2001.gadā

Piemaksa par nakts darbu

Nakts darbs ir ikviens darbs, ko veic nakts laikā vairāk nekā divas stundas laikposmā no pulksten 22 līdz 6. Attiecībā uz bērniem nakts laiks šā likuma izpratnē ir laikposms no pulksten 20 līdz 6. Nakts darbinieks ir darbinieks, kurš parasti veic nakts darbu saskaņā ar maiņu grafiku vai vismaz 50 dienas kalendāra gadā.

Nakts darbiniekam normālais dienas darba laiks saīsināms par vienu stundu. Šis noteikums nav attiecināms uz darbiniekiem, kuriem noteikts normālais saīsinātais darba laiks. Nakts darbiniekam normālais dienas darba laiks netiek saīsināts, ja tas nepieciešams uzņēmuma darbības īpatnību dēļ. Nakts darbiniekam ir tiesības veikt veselības pārbaudi, pirms viņš tiek nodarbināts nakts darbā, kā arī tiesības veikt turpmākas regulāras veselības pārbaudes ne retāk kā reizi divos gados, bet darbiniekam, kurš sasniedzis 50 gadu vecumu, ne retāk kā reizi gadā. Izmaksas, kas saistītas ar šādām veselības pārbaudēm, sedz darba devējs. Darba devējam jāpārceļ nakts darbinieks piemērotā darbā, kas veicams dienas laikā, ja ir ārsta atzinums, ka nakts darbs negatīvi ietekmē viņa veselību.

Darbinieks, kas veic nakts darbu, saņem piemaksu ne mazāk kā 50 procentu apmērā no viņam noteiktās stundas vai dienas algas likmes, bet, ja nolīgta akorda alga, piemaksu ne mazāk kā 50 procentu apmērā no akorddarba izcenojuma par paveiktā darba daudzumu. Darba koplīgumā vai darba līgumā var noteikt lielāku piemaksu par nakts darbu.

Nakts darbinieku, kura darbs saistīts ar īpašu risku, aizliegts nodarbināt vairāk par astoņām stundām diennakts periodā, kurā viņš veicis nakts darbu, bet šo noteikumu pēc konsultēšanās ar darbinieku pārstāvjiem var nepiemērot šā likuma 140.panta otrajā daļā minētajos gadījumos, ja darbinieks veic sezonas rakstura darbu.

Avoti: 67.pants un 138.pants Darba likumā, pieņemts 2001.gadā

Apmaksātas brīvdienas/ atpūtas dienas

Pārsvarā darbiniekiem nav jāstrādā nedēļas atpūtas dienā vai svētku dienās. Atsevišķus darbiniekus ar darba devēja rakstveida rīkojumu var iesaistīt darbā nedēļas atpūtas laikā, piešķirot viņam atpūtu citā laikā, šādos gadījumos: ja to prasa sabiedrības visneatliekamākās vajadzības; lai novērstu nepārvaramas varas, nejauša notikuma vai citu ārkārtēju apstākļu izraisītas sekas, kas nelabvēlīgi ietekmē vai var ietekmēt parasto darba gaitu uzņēmumā; steidzama, iepriekš neparedzēta darba pabeigšanai noteiktā laikā. Darbiniekam, kurš nodarbināts nedēļas atpūtas dienā, var piešķirt viņam atpūtu citā nedēļas dienā.

Ja nepieciešams nodrošināt nepārtrauktu darba gaitu, atļauts nodarbināt darbinieku svētku dienā, piešķirot viņam atpūtu citā nedēļas dienā vai izmaksājot atbilstošu atlīdzību.

Avoti: 143.panta ceturtā daļa un 144.pants Darba likumā, pieņemts 2001.gadā

Piemaksa par virsstundu darbu vai darbu svētku dienā

Nav noteikta kompensācija naudas izteiksmē par darbu nedēļas atpūtas dienā. No otras puses darbinieks saņem piemaksu ne mazāk kā 100 procentu apmērā no viņam noteiktās stundas vai dienas algas likmes noteiktas darbiniekam par darbu svētku dienās. Darba koplīgumā vai darba līgumā var noteikt lielāku piemaksu par darbu svētku dienā.

Ja darbs kas tiek veikts nedēļas atpūtas dienā tiek uzskatīts par virsstundu darbu, darbinieks var saņemt piemaksu ne mazāk kā 100 procentu apmērā no viņam/viņai noteiktās stundas vai dienas algas likmes.

Avoti: 68.pants Darba likumā, pieņemts 2001.gadā

Regulējums par Piemaksām

  • Darba likums, pieņemts 2001.gadā, pēdējo reizi grozīts 2017.gadā / Labour Law 2001, last amended 2017
Loading...