Godīga Attieksme

This page was last updated on: 2023-12-12

Vienlīdzīga samaksa

Saskaņā ar Satversmes 107.pantu, ‘’Ikvienam darbiniekam ir tiesības saņemt veiktajam darbam atbilstošu samaksu, kas nav mazāka par valsts noteikto minimumu, kā arī tiesības uz iknedēļas brīvdienām un ikgadēju apmaksātu atvaļinājumu."

Darba devējam ir pienākums noteikt vienlīdzīgu darba samaksu vīriešiem un sievietēm par tādu pašu darbu vai vienādas vērtības darbu. Ja darba devējs pārkāpis šā panta pirmās daļas noteikumus, darbiniekam ir tiesības prasīt atlīdzību, kādu darba devējs parasti maksā par tādu pašu darbu vai vienādas vērtības darbu. Darbinieks var celt šā panta otrajā daļā paredzēto prasību tiesā triju mēnešu laikā no dienas, kad viņš uzzināja vai viņam vajadzēja uzzināt par šā panta pirmās daļas noteikumu pārkāpumu.

Avoti: 60.pants Darba likumā, pieņemts 2001.gadā; 107.pants Latvijas Republikas Satversmē, pieņemta 1922.gadā, atjaunota 1991.gadā, pēdējo reizi grozīta 2016.gadā. 

Diskriminācijas aizliegums

Satversme nosaka vispārīgu vienlīdzības garantiju, kurā ir teikts: ‘’Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas.’’

Saskaņā ar Darba likuma 7 pantu, ikvienam ir vienlīdzīgas tiesības uz darbu, taisnīgiem, drošiem un veselībai nekaitīgiem darba apstākļiem, kā arī uz taisnīgu darba samaksu. Darba likums pieprasa nodrošināt tiesības bez jebkādas tiešas vai netiešas diskriminācijas neatkarīgi no personas rases, ādas krāsas, dzimuma, vecuma un invaliditātes, reliģiskās, politiskās vai citas pārliecības, nacionālās vai sociālās izcelsmes, mantiskā vai ģimenes stāvokļa, seksuālās orientācijas vai citiem apstākļiem.

Atšķirīgas attieksmes aizliegums attiecībā pret darbinieku pamatojoties uz tā dzimumu ir aizliegts uzsākot darba tiesiskās attiecības, tāpat kā turpinot darba tiesiskā attiecības, īpaši paaugstinot darbinieku, nosakot darba apstākļus, nosakot darba samaksu vai profesionālo apmācību vai paaugstinot kvalifikāciju, tāpat kā uzsakot darbu.

Fizisko personu — saimnieciskās darbības veicēju — diskriminācijas aizlieguma likums (pieņemts 2012.gadā) nosaka atšķirīgas attieksmes pret saimnieciskās darbības veicēju aizliegumu dzimuma, vecuma, reliģiskās, politiskās vai citas pārliecības, seksuālās orientācijas, un invaliditātes, rases vai etniskās piederības dēļ saistībā ar viņa pieeju saimnieciskajai darbībai.

Avoti: 7.pants, 29.pants Darba likumā, pieņemts 2001.gadā; 91.pants Latvijas Republikas Satversmē, pieņemta 1922.gadā, atjaunota 1991.gadā, pēdējo reizi grozīta 2016.gadā

Vienlīdzīga attieksme pret sievietēm darbā

Nav atrodami likumi, kuros būtu noteikumi, kuri aizliegtu nodarbināt sievietes tajās pašās profesijās, kurās strādā vīrieši. Vēl jo vairāk, saskaņā ar Satversmes 106.pantu ‘’Ikvienam ir tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos un darbavietu atbilstoši savām spējām un kvalifikācijai. Piespiedu darbs ir aizliegts. Par piespiedu darbu netiek uzskatīta iesaistīšana katastrofu un to seku likvidēšanā un nodarbināšana saskaņā ar tiesas nolēmumu.’’

Avoti: 106.pants Latvijas Republikas Satversmē, pieņemta 1922.gadā, atjaunota 1991.gadā, pēdējo reizi grozīta 2016.gadā

Noteikumi par vienlīdzīgu attieksmi darbā

  • Latvijas Republikas Satversme, pieņemta 1922.gadā, atjaunota 1991.gadā, pēdējo reizi grozīta 2007.gadā / Latvian Constitution of 1922, reinstated in 1991, last amended in 2007
  • Darba likums, pieņemts 2001.gadā, pēdējo reizi grozīts 2017.gadā / Labour Law 2001, last amended 2017
  • Fizisko personu — saimnieciskās darbības veicēju — diskriminācijas aizlieguma likums (pieņemts 2012.gadā) / Law on Prohibition of Discrimination of Natural Persons-Economic Operators (adopted in 2012)
Loading...