Minimālā alga Latvijā - Biežāk uzdotie jautājumi

Vai ir atsevišķs tiesību akts, kas attiecas uz minimālo algu Latvijā?

Latvijā ir vairāki normatīvie akti, kuros ir atrunāti noteikumi par minimālo mēneša darba algu. Darba likuma 61.pants (spēkā no 01.06.2002) nosaka, ka minimālo mēneša darba algu nosaka ar Ministru kabineta 2013.gada 27.augusta noteikumiem Nr.665 ''Noteikumi par minimālo mēneša darba algu un minimālo stundas tarifa likmi''. Darba likumā nav minimālās darba algas definīcijas, bet tas nosaka galvenos minimālās darba algas noteikumus. Ir noteikts, ka minimālā darba alga nevar būt mazāka par valstī noteikto. Ministru kabinets ar noteikumiem nosaka minimālo darba algu par normālu darba laiku, kā arī stundu tarifa likmi. Ministru kabinets nosaka arī minimālās mēneša darba algas noteikšanas un pārskatīšanas kārtību. Valstī ar likumu ir noteikta tikai viena minimālā alga un darbiniekam nevar maksāt mazāk nekā ir noteikts ar likumu. Valstī veiktajās aptaujās tika noskaidrots, ka ir strādājošie, kuri saņem visu algu ''aploksnē'' kā arī ir arī tādi kuri saņem vai nu lielāko daļu algas vai mazāko daļu algas ''aploksnē'' tādā veidā izvairoties no nodokļu maksāšanas. Šāda prakse no uzņēmēju puses liedz samazināt Latvijā pastāvošo ēnu ekonomiku.

Vai pastāv viena vai vairākas minimālās algas, kas ir noteiktas ar likumu?

Noteikumu (27.08.2014) 2.punkts nosaka minimālo algu, kas attiecās uz visiem strādājošajiem normālā darba laika ietvaros. Vienīgais izņēmums ir notiesātie, kas sodu izcieš slēgtajā vai daļēji slēgtajā cietumā (Sodu izpildes likums, spēkā no 01.04.1971). Ir nozares, kurās strādājošie saņem lielākas algas nekā citos, kā piemēram 2014.gada pirmajā ceturksnī visaugstākais vidējais algas līmenis bija informācijas un komunikācijas pakalpojumos - ap 1253 eiro, valsts pārvaldē un aizsardzībā - ap 914 eiro. Tajā pašā laikā periodā zemākais ienākumu līmenis bija tādās nozarēs, tūrisma pakalpojumi, ēdināšanas pakalpojumi, kā arī izglītības pakalpojumos.

Uz kāda pamata tiek aprēķināta minimālā alga?

Noteikumi (27.08.2014) nosaka gan minimālo mēnešalagu darbiniekiem, kuri strādā normālu darba laiku, kā arī minimālu stundas tarifa likmi. Darba likums (D.sadaļa DARBA LAIKS UN ATPŪTAS LAIKS SESTĀ SADAĻA DARBA LAIKS 31.nodaļaDarba laika vispārīgie noteikumi)(01.06.2002) nosaka, ka minimālā mēnešalga tiek maksāta par normālu darba laiku - 40 stundu darba nedēļu un 8 stundu darba dienu. Parasti darbinieki strādā 8 stundas dienā 5 dienas nedēļā un nedēļas nogales ir brīvas.

Vai iknedēļas/ikmēneša minimālā alga tiek noteikta pamatojoties uz noteiktu stundu skaitu?

Minimālo mēnešalgu maksā par darbiniekiem, kuri strādā normālo darba laiku. Darba likuma (01.06.2002) 31.nodaļa nosaka, ka normālā darba laikā darbinieki strādā 40 stundas nedēļā 7 dienu periodā un 8 stundas dienā. Likums definē arī situāciju, ja mēnesī, kad darba stundu skaits ir mazāks par gada vidējo darba stundu skaitu mēnesī, darbiniekiem, kuriem nolīgta laika algas sistēma ar minimālās stundas tarifa likmes apmaksu un kuri nostrādājuši visas mēnesī noteiktās darba stundas, darba algu nosaka minimālās mēneša darba algas apmērā, aprēķināto darba algu palielinot par starpību starp aprēķināto darba algu un šo noteikumu (Noteikumi par minimālo mēneša darba algu un minimālo stundas tarifa likmi Nr.665) (27.08.2013) 2.punktā minēto minimālo mēneša darba algu. Darba likums definē arī, ja darbiniekiem, kuriem nolīgta akorda algas sistēma normāla darba laika ietvaros un kuri nostrādājuši visas mēnesī noteiktās darba stundas, bet kuriem aprēķinātā darba alga ir mazāka par šo noteikumu (Noteikumi par minimālo mēneša darba algu un minimālo stundas tarifa likmi Nr.665) (27.08.2013) 2.punktā minēto minimālo mēneša darba algu, aprēķināto darba algu palielina par starpību starp aprēķināto darba algu un šo noteikumu (Noteikumi par minimālo mēneša darba algu un minimālo stundas tarifa likmi Nr.665) (27.08.2013) 2.punktā minēto minimālo mēneša darba algu. Parasti darbinieki strādā 8 stundas dienā 5 dienas nedēļā un nedēļas nogales ir brīvas, bet tas ir atkarīgs no darba, ko veic darbinieks.

Vai valsts iestādes, darba devēji un / vai arodbiedrību pārstāvji tiek iesaistīti minimālās algas noteikšanā?

Ekonomisko situāciju Latvijā izvērtē Labklājības ministrija, Finanšu ministrija, Ekonomikas ministrija, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, Valsts kancelejas Politikas koordinācijas departaments un Latvijas Darba devēju konfederācija un kopīgi lemj par minimālo mēneša darba algu. Nacionālā trīspusējās sadarbības padome koordinē un organizē trīspusējo sociālo dialogu starp darba devēju organizācijām, valsts iestādēm un arodbiedrībām, lai panāktu savas intereses sociālo un ekonomisko jautājumu risināšanā un aizsargātu sociālo stabilitāti valstī. Izmaiņu ieviešanas datumu un minimālās mēneša darba algas ampēru jāsaskaņo ar Nacionālo trīspusējo sadarbības padomi.

Kā tiek lemts ar minimālās algas paaugstināšanu (pielāgošanu)?

Ekonomisko situāciju Latvijā katru gadu izvērtē Labklājības ministrija, Finanšu ministrija, Ekonomikas ministrija, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, Valsts kancelejas Politikas koordinācijas departaments un Latvijas Darba devēju konfederācija. Pēc tam, kad ir notikusi ekonomiskās situācijas izvērtēšana tiek izteikts piedāvājums attiecībā uz minimālās mēneša darba algas apmēru (Minimālās mēneša darba algas noteikšanas un pārskatīšanas kārtība (03.06.2011)). Kopš 2011.gada Latvijā minimālā mēneša darba alga netika palielināta, jo iztikas minimuma patēriņa preču un pakalpojumu grozs bija gandrīz nemainīgs. Šī situācija radās, jo dati iztikas minimuma patēriņa preču un pakalpojumu grozu tika apkopoti pamatojoties uz 1991.gadā izstrādāto metodoloģiju, kura vairs nebija atbilstoša esošajai situācijai, bet jaunie noteikumi jau ir izstrādes stadijā. Kopš 2014.gada minimālā mēneša darba alga ir 320 euro un līdz 2014.gadam tā bija 284.57 euro (200 LVL).

Kas ir minimālās algas sastāvdaļas?

Latvijā ir tikai noteiktās minimālās algas sastāvdaļas.

Cik bieži minimālās algas fiksētās sastāvdaļas tiek pārskatītās?

Minimālās mēneša darba algas apmērs tiek pārskatīts katru gadu. Katru gadu to veic Labklājības ministrija kopā ar Finanšu ministriju un Ekonomikas ministriju.

Kāds ir kritērijis vai kritēriji pamatojoties uz kuriem tiek paaugstināta minimālā alga?

Kritērijs, nosakot minimālās darba algas paaugstināšanu, ir izmaiņas nodokļu sistēmā, un izmaiņas minimālajā darba algā abās pārējās Baltijas valstīs (Igaunijā un Lietuvā), kā arī Centrālās statistikas pārvaldes aprēķināto pilna iztikas minimuma patēriņa groza vidējo gada vērtību vienam iedzīvotājam mēnesī.

Kāds ir valsts nabadzības slieksnis? (Nacionālajā valūtā)

').text($h2.text()).attr('href', '#' + h2.id); $links = $links.add($link); }); $links.insertAfter('section.faq h1');

loading...